Przeczytaj artykuł w wersji polskiej »

Neatkarības Koncerts „Par mūsu un jūsu brīvību” (2019)

Ārpus Polijas dzīvojošiem poļiem veltītais Neatkarības Koncerts „Par mūsu un jūsu brīvību” ir pagājušā gada starptautiskās koncerttūres “Polija–Lietuva–Latvija–Austrālija” turpinājums.

2019. gada 21. septembris
Plkst. 19.00

Lielā Ģilde, Amatu iela 6, Rīga

2019. gada 23. septembris
Plkst. 19.00

Liepājas Olimpiskais centrs, Brīvības iela 39, Liepāja

Ārpus Polijas dzīvojošiem poļiem veltītais Neatkarības Koncerts „Par mūsu un jūsu brīvību” ir pagājušā gada starptautiskās koncerttūres “Polija–Lietuva–Latvija–Austrālija” turpinājums.

Šogad koncerti notiek gadā, kurā atzīmējam šobrīd aizmirstās Kurzemes sacelšanās 225. gadadienu. Pret Krieviju vērstā sacelšanās sākās 1794. gada 25. jūnijā Liepājā, kad nemiernieku vienība ģenerāļa Tomaša Vavžecka vadībā atbruņoja krievu garnizonu. Divas dienas vēlāk Kurzemes iedzīvotāji svinīgi pasludināja Kurzemes sacelšanās aktu, ar ko tie pievienojas Kostjuško sacelšanās darbībām. Kurzemes ieņemšana pārrāva zemes ceļu starp Krieviju un Prūsiju. Kurzemes sacelšanās ar atšķirīgām sekmēm ilga 48 dienas un tai punktu pielika Viļņas sacelšanās kapitulācija 1794. gada 12. augustā.

Mūsu vēstījumu caurstrāvo poļu dienests zem svešu valstu karogiem un viņu cīņa par Polijas neatkarību un citu tautu brīvību. Atsevišķs stāsta pavediens ir poļu un latviešu bralība.

Mēs atcerēsimies abu tautu kopību no brīža, kad Latgales teritorija tika pievienota Polijas un Lietuvas ūnijai 16. gadsimtā, līdz pat mūsdienām. Mēs parādīsim pārpoļoto vācu muižnieku neparasto lomu Poļu Inflantijas vesturē. Gadsimtiem ilgi tā bija savienotaar Žečpospolitu un ir devusi daudzas nopelniem bagātas dzimtas,piem. Andersu, Reitānu, Tīzenhauzenu, Grothusu, Denhofu, Korfu, Romeru, Molu, Veizenhofu, Plateru, Manteifeļu un citas. Atgadināsim skatītajiem par Latgales atbrīvošanu no boļševiku rokām, kas kļuva iespējama pateicoties sabiedrotajam poļu-latviešu karaspēkam ģen. Ridza-Smiglija vadībā, un reģiona, ieskaitot Daugavpili atdošanu jaunizveidotajai Latvijas valstij. Mūsu stāstu turpināsim līdz 20. gadsimta 80tajiem gadiem. Šajā daļā minēsim iespaidīgo manifestu “Uzruna Austrumeiropas darba cilvēkiem”, kurš tika pieņemts 1981. gadā Neatkarīgās Pašpārvaldes arodbiedrības “Solidaritāte” kongresa laikā un arī poļu pagrīdes organizācijas 1984. gadā parakstīto Jaltas lūgumu. Šo daļu noslēgsim ar poļu dalību Baltijas Ceļā 1989. gada 23. augustā.  Polijas un Latvijas brālības simbols ir arī Latvijas Poļu savienības priekšsēdētājas, Latvijas Tautas frontes dalībnieces, Latvijas Augstākās padomes deputāte Ita Kozakeviča, kura 1990. gada kļuva par “Sievieti Latviju”.

Vienpadsmit gadu darbības laikā, veidojot Neatkarības koncertus, projekta realizetāji ir izstrādājuši savu mūzikas stilu, kuru nosauca par hibrīdu mūziku. Tas savieno oriģinālo, veco himnu un dziesmu skaņas ar mūsdienu aranžējumiem un instrumentāliem skaņdarbiem, izmantojot klasiskās, tutas, elektroniskās, džeza, roka, regeja, blūza, tehno-house mūzikas elementus. Šajos skaņdarbos tiek izmantoti arhīva ieraksti un dabas skaņas.

Neatkarības Koncerta „Par Mūsu un Jūsu Brīvību” repertuārā ir poļu himnu, militāro dziesmu un bardu skaņdarbu aranžējumiem t.sk.: liriskās Jaceka Kačmarska dziesmas „Mūsu klase” interpretācijas (1983. g.), „Enigma” – džeza instrumentālā skaņdarba (2014. g.), skaņdarba „Ļvovas Ūpji” (1943. g.) roka aranžējuma, jeb slavenās Nakts Mednieku 307. divizīja, kas aizstāvēja angļu pilsētu Ekseteru himnas. Turklāt programmā ir arī Gaude Mater Polonia (1254. g.), „Iet karavīrs pa mežu” (14. gs.), „Katiņas” (1985. g.), „Somosieras aiza” (1905. g.), „Kājnieki” (1917. g.), „Karpatijas brigāde” (1941. g.), „No Klaipēdas uz Ščecinu” (1941. g.), „Sarkanās magones” (1944. g.), „Avots” (1978. g.) un instrumentālie skaņdarbi „Ilgošanās” (2010. g.) un „Nadir” (2014. g.). Saskaņā ar ilggadēju Neatkarības koncertu tradīcīju beigās dziedāsim Dombrovska mazurku (1797. g.), jeb Polijas himnu.

Neatkarības koncerta muzikālā direktore un vokāliste ir poļu-kanādiešu dziedātāja Ola Turkeviča (vokāls). Uz skatuves kopā ar viņu muzicēs Tomašs Bacajevskis (vokāls), Marcins Rīge (klavieres), Kšištofs Kovalevskis (ģitāras), Pavels Jabloņskis (akordeons), Marcins Riters (bass, kontrabass), Pjotrs Kšemiņskis (trompete), Karols Domaņskis (bungas), Sergejs Vovkotrubs (I vijole) kopā ar stīgu sekcju: Mikolajs Kostka (II vijole), Malvina Kensicka (alts) un Kinga Hudikowska (čells).

Skaņu inženieris: Kamils Bobrukevičs
Muzikālais direktors: Ola Turkeviča
Teicējs: Robert Czebotar
Scenārijs, režija un producēšāna: Jaceks „Vejskis” Gurskis

1794. gada 27. jūnija Kurzemes sacelšanās akts, kura noraksts glabājas Polijas Zinātņu akadēmijas Kurnikas krājumā

Ikgadējo programmu INDEPENDENT finansē Polijas Kultūras un Nacionālā mantojuma ministrija.
Finansējums tiek piešķirts no 2017 līdz 2022.gadam. Šis ikdadējais projekts ir daļa no programmas, ko finansē Ādama Mickievica Institūta “Kultūras Tilti”.